googlec5b6b29277a13899.html

PIEMINEKĻI KAPSĒTAS - Apbedīšanas pakalpojumi - viņpasaulē ar cieņu - RPKC RANTANS | Apbedīšanas birojs| apbedīšanas firma rīgā| Diennaksts tel. +371 672 722 89, +371 29 262 410

Pāriet uz saturu

PIEMINEKĻI KAPSĒTAS

RPKC RANTANS | Apbedīšanas birojs| apbedīšanas firma rīgā| Diennaksts tel. +371 672 722 89, +371 29 262 410
PIEMINEKĻI KAPSĒTAS
 
 
Pieminekļus ir pieņemts uzstādīt ne agrāk kā pusgadu pēc bērēm, kad zeme kapā nosēžas un nostiprinās. Tradicionāls kristiešu kapa piemineklis ir koka krusts.
 
 
Ir arī citas  tradīcijas: piemineklis, plāksne, kapliča. Uz pieminekļa, kā jau tika minēts,  var būt mīļotā cilvēka portrets, dzīves un nāves  dati. Uz pieminekļiem var redzēt dzejoļus, veltījumus, filozofiskas piezīmes.
 
 
Paraugs uzrakstam uz pareizticīga kristieša kapa varētu būt uzraksts uz klostera priekšnieka Kuzmas kapa, kas atrodas Pestītāja Apskaidrošanās klosterī pie Jelgavas: "Es esmu mājās, bet jūs - vēl ciemos".
 
 
Šī, no pirmā acu uzmetiena dīvainā doma nozīmē, ka zemes dzīve cilvēkam ir tikai pagaidu mājoklis, bet viņa Dvēseles Mūžīgā dzīve sāksies Debesu valstībā.
 
           Mūsdienās pieminekli katrs var izvēlēties atbilstoši savai pasaules uztverei un materiālajam stāvoklim.
 
 
Latvijas vecākais apbedīšanas birojs "RANTAN" piedāvā pilnu apbedīšanas pakalpojumu un visa attiecīgā servisa kompleksu ar sekojošu pieminekļa izgatavošanu un uzstādīšanu.
 
 
Šeit var pasūtīt pieminekļus pat no Itālijas, no slavenā Karraras marmora.
 
 
"RANTAN" tiek augsti vērtēts Eiropā. 1999. gada oktobra mēnesī šis privātais apbedīšanas birojs  tika apbalvots ar prestižā Eiropas komerciālā žurnāla "Actulidad" sudraba medaļu. Medaļu par profesionāliem nopelniem rituālo pakalpojumu darbībā, ar kuru tiek apbalvotas Eiropas labākās firmas par profesionāliem pakalpojumiem  savā nozarē, par augstu apkalpošanas līmeni un par sniegto pakalpojumu kvalitāti.
 
 
Kopā Rīgā ir 19 kapsētas, 2, kas darbojas, 3 slēgtas, pārējās ir daļēji slēgtas (apglabāšana notiek jau esošajos ģimenes kapos), kur jaunas vietas tiek iedalītas par naudu, kas nonāk Rīgas domes budžetā.
 
 
Vairumā Rīgas pilsētas kapsētu kapliču stāvoklis neatbilst Latvijas tautas mentalitātei un mūsdienu prasībām. Kapličas ir ļoti mazas, tajās ietilpst maz cilvēku, un daudzām nepieciešams remonts.
 
 
No tā var izdarīt secinājumus, ka stāvoklis ir kritisks. Piemēram: lielajā atklātajā Jaunciema kapsētā kapliča atrodas lielā attālumā no apbedījumu darba sektoriem. Telpas kapsētas darbiniekiem  (kapračiem), neatbilst sanitāro normu prasībām un neatbilst darba apstākļiem ziemas periodā.
 
 
Rīgas kapsētu attīstības projektā, ko dažus gadus atpakaļ izveidoja un apstiprināja “Komunālprojekta” speciālisti, ir paredzēts, ka rituālajām un saimnieciskajām būvēm kapsētās jāaizņem ne mazāk kā 5% no kapsētas kopējās teritorijas.
 
 
Ļoti žēl, ka pašreizējā situācija no tā ir ļoti tālu. Pilsētas valsts iestādes nav parūpējušās pat par kopējo tualešu celtniecību, nemaz nerunājot par citām tik nepieciešamajām būvēm Rīgas pilsētas kapsētu teritorijā.
 
 
Rīgas domes komunālā komiteja  bijušās domes deputātes un šīs komitejas priekšsēdētājas M. Rubīnas vadībā, pēc manām domām, ir pieļāvusi ļoti daudzas kļūdas: sistemātiski vairākus gadus tā nav pildījusi “Komunālprojekta” normatīvus par to, ka strādājošajās kapsētās rituālajām un saimnieciskajām būvēm jāaizņem ne mazāk kā 5% no kapsētas kopējās teritorijas, kā arī organizēja vienas firmas monopolstāvokli kapu rakšanā Rīgas kapsētās.
 
 
Maznodrošinātajiem iedzīvotājiem netiek atļauts pašiem rakt bedri kapam, nav zināms – kādēļ.
 
 
Es esmu pārliecināts, ka tas ir nelikumīgi. Divām citām firmām ir piešķirts monopolstāvoklis Rīgas kapsētās, darbojoties remonta, meža izciršanas un ūdens apgādes jomās.
 
 
Pasaules attīstītajās valstīs, valsts pret kapsētām izturas kā pret kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, ceļ tajās būves un uztur tās par saviem līdzekļiem. Latvijas Republikas likumā ir teikts, ka kapsētu uzturēšana ir pašvaldību pienākums. Bet man nezināmu iemeslu dēļ summas, kas tiek iedalītas kapsētu uzturēšanai no 1998. gada ir samazinājušās turpat vai atbilstoši ģeometriskajai progresijai.
 
 
Tā saucamo atkritumu (pārsvarā vainagi, ziedi, t.i. ekoloģiski tīrie atkritumi) izvešanai gadā no komunālās komitejas puses tika iedalīts ne viens vien simts tūkstoš latu. Lai gan tos varētu  ierakt zemē kapsētu nomalēs un pēc 1 – 2 gadiem pārdot, izmantojot kā trūdzemi. Tas būtu nesalīdzināmi lētāk un arī daudz lietderīgāk...
 
 
Pati pazīstamākā vēsturiskā kapsēta ir Pokrovas kapi, šeit tika noturēts dvēseles aizlūgums par ģeniālo krievu dziedātāju - basu F. Šaļapinu. Tā ir krievu kultūras nekropole. Šeit ir piemineklis 1914. gadā kritušajiem krievu karavīriem un daudziem citiem Rīgas goda pilsoņiem. Blakus Pokrova baznīcai par godu nomocītajam pareizticīgās baznīcas arhibīskapam Johanam Pommeram ir uzbūvēta kapliča ar glezniecības akadēmiķa V. Kļimova ievērojamo fresku "Trīsvienība".
 
 
           Rīdzinieku, "veco krievu" vidū īpaši augstu tiek vērtēti  Ivana kapi. Šeit atdusas svētā tēva Johana Žuravska pīšļi, kuram grēkus izsūdzēja ieslodzītie. Šī ļoti grūtā grēku uzklausīšana ir pelnījusi, lai viņam tiktu saglabāta pastāvīga piemiņa. Katru gadu 31. martā te notiek dvēseles aizlūgums. No 1998. gada septembra šeit mūžīgo mieru ir atradis  V.V. Mirskis - ievērojamais krievu filologs - krievu kultūras attīstītājs - augstas kultūras cilvēks.
 
 
           Brāļu un Meža kapi - tas ir viens no Latvijas izcilākajiem arhitektūras un mākslas pieminekļiem. Par to izveidošanas vēsturi savā grāmatā ir rakstījis pazīstamais latviešu arhitekts V. Apsītis.  Visiem Latvijas 20. gadu mākslas veidiem bija raksturīga pievēršanās tautas senatnei, vēsturiskās pagātnes heroizēšana   un slavināšana. Tāpēc notika pievēršanās varenajiem karavīriem, folkloras varoņiem, kas attēloti monumentālajās skulptūrās.
 
 
Latvijas galvaspilsētas viesi noteikti iepazīstas ar Brāļu kapu ansambli. 30. gadu otrajā pusē šis ansamblis tika plaši izmantots, lai propagandētu kaujinieciskās un nacionālās tradīcijas. Tajos gados te apglabāja Latvijas armijas virsniekus. Ar lepnumu memoriāls tika rādīts viesiem no Anglijas, Francijas, ASV un citām valstīm, vietējie politiķi visādā veidā izcēla latviešu lomu Pirmā pasaules kara cīņās. Brāļu kapos dus simtiem Latviešu tautas labāko dēlu.
 
 
Nāves ieleja ir klusuma un miera valstība. Drūmi šalc blakus esošo Meža kapu priedes, šalko sēru bērzi. Pa sānu sienām čalojot, tufa kaļķakmens akās satek ūdens strūklas – kā gaišais mūžības motīvs.  Dodoties ekskursijās pa šīm kapsētām, mēs it kā pāršķirstām lappuses, kas ir saistītas ar latviešu tautas vēsturi.  Te mākslas, arhitektūras un dabas valodā ar mums runā pati vēsture.
 
 
1904. gadā luterāņu baznīcu draudzes  - Doma, Pētera, Ģertrūdes un Reformatoru, lūdza tām piešķirt 76,6 hektārus zemes Ķeizardārza Dienvidu daļā kapu ierīkošanai, blakus jau agrāk citām konfesijām piešķirtajiem zemes gabaliem (Markusa, katoļu, garnizona kapi); te bija paredzēts izveidot Meža kapus. 1909.gadā arhitekts G.Kūfalts iesniedza pilsētas valdei Meža kapu projektu.
 
 
Īpašu uzmanību ir pelnījis Meža kapu plānojuma elements - galvenā aleja (bēru ceļš). G. Kūfalts aizsāka jaunas tradīcijas kapu mākslā. Agrāk zemes gabali kapu ierīkošanai tika iedalīti pēc ticības pazīmes, tā sekas bija starp konfesijām un pilsētu notiekošā stīvēšanās par kapsētu teritorijām. Tāpēc XX gadsimta sākumā Brāļu kapu galīgo izmēru noteikšana un to pakāpeniska paplašināšana izraisīja starpkonfesionālās sadursmes. Gadsimtu mijā Rīgā saasinājās sociālās pretrunas.
 
 
Privātās kapenes - miniatūras sengrieķu un seno romiešu tempļu kopijas -  iesēja sociālo kontrastu sēklas arī "aizkapa pasaulē". Vienlaikus ar memoriālo arhitektūru Rīgas kapsētās parādījās arī žogi - māksliniecisks kalums vai čuguna lējums - apliecinājums augstajai mākslai un mietpilsoņa vēlmei norobežoties un pārspēt savu tuvāko bagātībā un greznībā.
 
 
G.Kūfalts Rīgas Sociālās komunālās politikas sabiedrības sēdē 1909. gada 29. janvārī paziņoja, ka kapsētām jābūt "demokrātiskām" un vajag aizliegt kapeņu, metālisku žogu un betona pārsegumu celtniecību apbedījuma vietās. Jādod vaļa zaļumiem - dzīvžogiem, mūžzaļajai tūjai (tā saucamais ainavu plānojums). Šī ideja ir saglabāta arī mūsdienās, to nostiprina Rīgas domes kapsētu uzturēšanas noteikumi.
 
 
Raiņa kapos atdusas ne vien dižā latviešu tautas dzejnieka J. Raiņa pīšļi, bet šeit dus arī viņa sieva, dzejniece Aspazijas, kādreizējā Latvijas skaistuma konkursa  1.vietas ieguvēja. Šajā kapsētā uzmanība pievēršama kaltajiem vārtiem, kurus cēlis arhitekts A.Birznieks. Tēlnieks K. Zemdega no sarkana granīta ir izveidojis kapa pieminekli. “Un stiprs celšos līdz ar sauli augšā” – tādi ir zeltā atmirdzošie J. Raiņa  uz vārdi postamenta.
 
 
Ap smuidru, vīnogu stīgām apvītu rotondru kā goda sardzē izvietojušās Latvijas ievērojamāko ļaužu kapu  rindas.
 
 
Salaspils pirmo reizi tika pieminēta 1186. gadā. 1967. gadā te tika izveidots viens no  Latvijas ZA pētniecības centriem, bet bijušās fašistiskās nāves nometnes vietā uzcelts memoriāls ansamblis. Arhitekti G. Asaris, O. Ostenbergs, I. Strautmanis, O.Zakamennijs. Tēlnieki – L. Bukovskis, O. Skarainis, J. Zariņš. 1941. gada oktobrī 30 hektārus liels, neapbūvēts klajums tika iežogots ar dubultu dzeloņdrāšu žogu. Šeit  vācu fašistiskie okupanti ierīkoja Salaspils koncentrācijas nāves nometni. Tika uzbūvētas 45 barakas, kas paredzētas 200 – 250 cilvēkiem, un karātavas.  Bieži vien fašisti katrā barakā turēja līdz pat 800 gūstekņiem. Nometnē tika ierīkoti masu kapi, kas aizņēma 2600 m2. Iznīcināto cilvēku līķus sakrāva lielās bedrēs. Tika iznīcināti vairāk kā sešsimt tūkstoš cilvēku, no tiem – simts tūkstoši mierīgo iedzīvotāju un vairāk kā septiņi tūkstoši bērnu. Pret gūstekņiem izturējās ļoti cietsirdīgi. Bijušās koncentrācijas nometnes vietā ir uzcelts piemineklis - monuments fašisma upuriem.   Tas ir viens no lielākajiem memoriālajiem ansambļiem Eiropā. Par šī ansambļa izveidošanu tēlniekiem tika piešķirta Ļeņina prēmija.
 
 
Aiz šiem vārtiem vaid zeme, un akmeņi nokaituši kā asinis.
 
Noliec galvu ieejot. Šeit nav kur steigties,
 
Apstājies un klausies kā klusums runā.
 
Apstājies un gaidi, kamēr dobji vaidi ieskanēsies krūtīs.
 
Kā vienmērīgi pilieni laika pulss skan.
 
Mūžības plūsmā saplūstot.
 
J. Vanags
 
 
Rīgas kapsētās atspoguļojas daudzu gadsimtu laikā izkoptās tautas tradīcijas mirušo godināšanas jomā.
 
 
           Mūsdienās strādājošās (atvērtās) kapsētas Rīgā atrodas Jaunciemā un Bolderājā.  Turpmākajās desmitgadēs sāks darboties Beberbeķu kapsēta. Pārējās Rīgas kapsētās bēres notiek pēc individuālas vienošanās.
Piezvaniet mūsu speciālistiem un
Jūs saņemsiet profesionālu konsultāciju visos apbedīšanas jautājumos
672 722 89 vai mob. 292 624 10 (diennakts).
Darba pieredze vairāk ka 30 gadi. Mēs strādājam pēc principa - lai dzīve būtu gaiša.
Apbedīšanas birojs SIA Rituālo pakalpojumu kremācijas centrs RANTANS
strādājot ar esošajiem un topošajiem klientiem, darbs tiek veikts kvalitatīvi un laicīgi.
Mūsu pieredzējušie apbedīšanas pakalpojumu specialisti palīdzēs Jums rast atbildes uz neskaidriem jautājumiem un sniegs padomus, organizējot bēres.
Kapu pieminekļi, kapu apmales, bēru izmaksas, bēru vainagi rīgā, ziedu piegāde, apbedīšanas birojs, ziedu kurjers, kapu plāksnes, apbedīšanas firma rīgā, cik izmaksa bēres, bēru mielasts rīgā, bēru organizēšana, apbedīšanas pakalpojumi, bēru mielasts, apbedīšanas izmaksas, cik maksā bēres, apbedīšanas birojs, apbedīšanas firma, apbedīšanas izmaksas, cik izmaksā bēres, kapu krusti cenas.



apbedīšanas birojs atsauksmes
Apbedīšanas birojs Rantans
Atgriezties pie satura